Nejauši sveicieni
Rozes, neļķes, cik tās skaistas,
Bet, jo gaužām vārīgas.
Draudzība, cik tā ir mīļa,
Bet, cik nepastāvīga!
Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā ?
Iekārotā, nesasniedzamā!
Tikai gliemezim nevar pārmest pārsteidzību.
VIENKĀRŠI IEKLAUSIES!
Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu man sāc padomus dot,
tu nedari to, ko es lūdzu.
Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu saki, ka nav vērts tā justies,
tu no nievā manas jūtas.
Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu mēģini manas problēmas risināt,
es esmu tevī vīlusies.
Uzklausīt! Es tevi lūdzu tikai mani uzklausīt,
nevis runāt vai rīkoties-
tikai sadzirdi mani.
Padoms ir lēts;
par avīzes cenu var dabūt
visādus padomus lasītāju vēstuļu nodaļā.
Es spēju tikt galā pats, es neesmu bezspēcīgs-
varbūt tikai zaudējis drosmi un apjucis,
bet ne bezspēcīgs.
Tāpēc, lūdzu, uzklausi un sadzirdi mani!
Un, ja tu gribi runāt,
pagaidi brīdi, kad būs tava kārta, —
un es tevi uzklausīšu.
"Sacīt mēdz, ka laiks ir nauda
Nu, par vieglu taksēts tad:
Nauda iet un atkal atnāk,
Laiks nekad."
/E.Treimanis-Zvārgulis/
Dzīve Tev mainīsies ? priekos un bēdās,
Ceļi vēl kalnup un lejup sauks,
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Viegli vai grūti ? uz priekšu tik trauc.
Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu sirdī jaust,
Lai visi rīti,arī miglā tītie,
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
Lai palo prieks kā bērziem sulas,
kas zaļošanas prieku dod.
Un arī Tev
Šais zilos ziedos savs ziedēšanas
spēks ir jāatrod,
No vizbulītēm,pūpoliem un zālēm
No bērzu pumpuriem šis laiks,
Ko Lieldienas mums atnes plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties,gan mīlēt,
Liek pašiem mīlestību paust.
Jānīt's sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.
Manai mātei!
Paldies par šo dienu un daudzajām jau aizvadītājam
...ka protu par tām priecāties.
Paldies par brāļiem un māsām,
...un spēju mīlēt viņus no sirds.
Paldies par sirsnību, laipnību un gudrību,
...un prasmi to novērtēt.
Paldies, ka esmu,
Un lūdzu nenoveco!
Tavs jau pieaugušais bērns...
Svētkos olas katrā stūrī,
Gultā, dārzā, putnu būrī.
Kas mums tas ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...
Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
Lai domu spārni, smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca saules pilns rīts
Vērš nedienu zeltainā drīksnā.
Sapņi — mazas sudraba karotes, ar ko var paēst bez naudas.
/A.Čaks/
Klusā vakarā
Teici Tu atā
Tā reiz beidzās stāsts-
Dzīve apstājās...
Sirdī tukšums mīt
Nezudīs tas arī rīt-
Nekad nespēšu mīlēt kādu
Tik ļoti savādu
Kāds biji Tu...
Saki, lūdzu-
Kā man tagad spēt
Kādam noticēt?
Labāk paklusēt
Un savas sajūtas slēpt...
/Es mīlu Tevi/
Tu buries
un man bail,
Tevi var noķert,
un Tevi var nesaprast...
Pati zini, ko šobaltdien cilvēki dara
ar nesaprotamo.
Pat šobaltdien.
Ar Tevi man ir tik labi,
ka nākamie mirkļi
nāk nobijušies -
vai spēs būt vēl labāki.
Ar Tevi man ir tik gaiši,
kā bija
vien bērnības
spalgajā saulē.
Ar Tevi man ir tik viegli,
kā neparko smejamiem smiekliem
un nez par ko žilbstošam priekam.
Bet — atej no manis par soli-
slikti,-
par dieviem-
tumši,
trim — smagi.
Par čeriem -
visi trīs kopā....
Tad ko mums
likteņa laulātiem
pret pašu likteni darīt?
(O.Vācietis)
Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.
Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu — pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!
Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!
Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man
Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!
Lai Ziemassvētku liegā mūzika maigi sirdī skan,
Lai vienmēr Tev Jaungada egles spožais daiļums,
Lai Tavus ceļus apmirdz baltā sveču gaisma,
Lai paslēpt proti saujā dārgumus savus,
Un ceļā sasniegtais lai sirdī prieku rod!
Kā izskaidrot plikpaurainību? Gudri mati dumju galvu necieš...
Tik balta, klusa ziemas nakts,
Guļ zeme, tērpta sniegā.
Līdz pusnaktij vien viena takts,
Vējš elpo dvašā liegā.
