Nejauši sveicieni
Lai ceļš, ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties.
Un dzīvē pietiek spēka-
Nekļūdīties!
Mazliet skumji ap sirdi mums visiem, skolas dirvis, kad aizveras ciet. Saucot klasē zvans atskanēs citiem, dzīve aicina tālāk mums iet.
Skrien pa mežu vecītis,
Gumijnieki kājās.
Iesim draugi skatīties,
Vai tam visi mājās.
Rozītes liktenis ziedēt un vīst,
Meitenes liktenis mīlēt un ciest.
Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!
Katram vienu siltu sirdi,
Kurā mēness gaismu liet!
Es gribētu saplūst ar ēnu,
Lai ietilptu Tavā plaukstā.
Un pačukstēt aizvērtām lūpām
Par saulrietam nozagtām liesmām.
Es ļautos būt piesieta elpai
Ar kūstošām vīnstīgu važām.
Lai pilētu Tev uz pēdām
Līdz izžūtu mākoņu malas.
Tad pieskartos Tavam smaidam
Ar vējam laupītām skavām
Kā ēna uz taureņa spārniem,
Lai aizmigtu Tavā plaukstā.
Izej ārā un noskūpsti lietu...kad skumji, un kad skumsti pēc manis!
Izvēlēties ir viegli, vienkārši tev nepatīk izdarītā izvēle.
Zaķis paklupis un kritis, vienu kāju stipri sitis.
Tomēr laimīgs ir nu tas, olas dzīvas, tas ir fakts.
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt..
Rīta svaigums
Tev uzpūtis savu elpu...
Vēja svaigums
Tev matos iejucis....
Ziedu svaigums
Tevi pašu apdvesis...
Ja kādu dienu Tev būs sajūta,ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu,ka varēšu likt Tev smieties,
Bet apsolu,ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa
Nebaidies,bet piezvani man.
Es nesolu,ka lūgšu Tev apstāties,
Bet es došos kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt-
Piezvani man
Un es apsolu būt ļoti klussa.
Bet ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs,
Steidzies ātri pie manis,jo
Iespējams šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man!!!
Ja tikko tavs mobilais trīcēja un pīkstēja,
Tas bija no labsajūtas,
Jo visus mīļos vārdus un saldās bučas,
Ko es tev sūtīju,viņš ir pievācis sev!
Es pazaudēju to,
Kas man visdārgākais — zelta atslēdziņu uz tavu sirdi....
Es meklēju un nevaru atrast.
Piedod man lūdzu to!
Tev astoņpadsmit.
Bagāta tu esi — tev pieder dzive, kuru jūti plaukstam
tev pieder laime, kuru līdz sev nesi
pati savā spēka pārpilnajā plaukstā.
Kā eņģeļu asaras baltas
Krīt pasaulei pāri sniegs
Kūst dvēselē sakrātais saltums
Un sirdi pārņem prieks.
Kad enģelis atvēra debesu logu, viņš jautāja, kāda ir mana vēlēšanās šodien? Es teicu: Mīļo eņģelīt, parūpējies par manu draugu, kuram šodien ir vārda diena!
Kāpēc maldināt un izlikties, -
Dzīvē nav mums tās vietas, kur satikties.
...Vissapkārt tik vienmuļš un kluss..
Sāp.... Tik ļoti, ļoti sāp..
Kāpēc????????Par ko???
Tas ir vienīgais, ko gribu zināt!!!
Es gribu pārstāt tevi mīlēt,
Bet es nespēju tevi nemīlēt!!
Es gribu tevi aizmirst,
Bet es nespēju par tevi nedomāt!!!
Tev jau nesāp....
Tu vienkārši aizej pie citas....
Un tas jau arī sāp visvairāk...
Tas, ka citas rokas tevi apskaus,
Citas lūpas tevi skūpstīs,
Cita teiks tev mīļus vārdus..
Un pats galvenais, ka tu...
Tu mīlēsi citu....
..Sāp.. Tik ļoti, ļoti sāp......:((
