Nejauši sveicieni
Dzīvesprieku un panākumus darbā,
Saskaņu un veselību
Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!
Sirdij- laimi,
Dzīvei- prieku,
Makam- resnu vēderiņu.
~Mīlestība ir kā uguns!Ja pieiesi tai pa tuvu apdedzināsies, ja stāvēsi pa gabalu nejutīsi tās siltumu.~
Atgriezies. Mana sirds tevi sauc.
Tā nespēj dzīvot bez tevis.
Atgriezies. Jo nespēju dzīvot bez Tevis.
Skumstu pēc skūpstiem un siltuma Tava.
Atgriezies. Mans gars Tevi sauc, jo tam ir apnicis Tevi meklēt sapņos.
Atgriezies lūdzu. Lēnām mirstu bez Tevis.
Mans gars piekusis meklēt Tevi melnajā nakts tumsā.
Atgriezies lūdzu.
Jo sirds nepukst vairs tik strauji. Tai sāp par Tevi.
Atgriezies lūdzu!!!...Jo mirstu bez Tevis.
Atgriezies lūdzu, ja neēsmu tomērt Tev vienaldzīga.
Tikai viena lieta sapni spēj padarīt par nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.
Ja tev kādreiz uznāk bēdas
Raxti tās uz kājas pēdas
Kā to kāju zemē liksi
Tā no bēdas vaļā tiksi!
.. Tu, cilvēk, apstājies ..un pārdomā..paņem dziju un uzadi zeķes.. no labo domu dzīpariem..savai dvēselītei..ietērp savu sirdsapziņu mīkstā , pūkainā šallē..lai nenosalst ziemā, lai sagaida Svētvakaru un Jaunu gadu ar mīļām, siltām un laimīgām domām!
Tu esi neprāts, Tu esi grēks
Mani aicināt dzīvot
Tavs dvēseles spēks.
Tu esi sāpe, Tu esi malds
Tomēr Tavs acu mirdzums,
Tik salds...
Gribu pieskarties tavam vaigam,
Bet man bail
Karstas asaras rit pār tavu vaigu,
Bet man bail tuvoties tām
Tu vari mani atgrūst un ieslēgties sevī
Man bail...
Laika pulkstens stundas sit,
Sirds skaistākās stundas skaita.
Atkal viens gads savu ceļu rit,
Pret sauli ved cilvēka gaita.
Mīlēt nav kaitīgi,
Mīlēt ir labi.
Kad mīlu Tevi,
Tad ir tik labi.
Lai kur Tu ietu,
Kas arī kļūtu.
Tu zini — es mīlu,
Lai kur Tu būtu.
Es gribētu būt vējš,
Jo tam nevajag roku, lai pierādītu savu maigumu.
Es gribētu būt saule,
Jo tai nevajag apskāvienu, lai pierādītu savu siltumu.
Es gribētu būt ūdens,
Jo tam nevajag auguma, lai cieši piekļautos.
Maigi noglāstīt vakardienu,
iecelt savu dzīvi
šodienas šūpolēs, un
uzšūpot līdz galotnēm, līdz
nepazaudēšanas augstumiem, līdz
neapmaldīšanās skaistumam, līdz
neaizmiršanas zelta stariem -
katrā ziņā līdz vietai, kur
viss sliktais aizkūp kā dūmi, bet
viss labais- joprojām
nāk līdzi un
nepāriet...
Zilas zvaigznes naktī baltā
Sudrabotu gaismu lej
Un mums visiem klusi uzliek
Siltu roku dvēselei.
Vēlu Tavai dzīvei
gaišus saules starus,
kvēlu mīlas liesmu,
tikai prieka asaras
un stipru draudzības tiltu
pār dzīves dienas un nakts stundām.
Divus kokus upe šķir,
Bet zari kopā ir.
Divus draugus tāles šķir,
Bet sirdis kopā ir!
Kas tik priecīgs skrien par laukiem?
Kam tāds skatiens balts un tīrs?
Apakšbiksēs tērpies baltās, jož uz mājām Valentīns!
Vēlu tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt!!
Sūtu tev 3 bučiņas...
pirmā būs paklausīga un aizlidos tur, kur teikšu (uz vaidziņa)...
otrā laikam kaut ko sajaukusi, bet trāpīs kaut kur blakus....
bet trešā ir baigā draiskule tāpēc, tā tev būs jānoķer pašam!
Uzticies savai sirdij, jo prāts attiecībā pret sirdi, allaž paliek muļķa lomā:)
Sniegi sniga, putināja;
Zaķim olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga!
Paņem mani cieši, velc sev tuvu klāt, skūpsti mani bieži un lūdzu neapstāj. Tavi skūpsti kā sapņi man šķiet, neliec man tiem garām iet.
